1947. gadā

Rīgā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā nodibināja Zemes ierīcības fakultāti, kur tika gatavoti inženieri – zemes ierīkotāji.

1948. gadā

Izveidoja Hidromeliorācijas fakultāti, kur tika gatavoti inženieri – hidrotehniķi.

1950. gadā

Abām fakultātēm izveidoja kopēju dekanātu. Fakultātes pirmais dekāns bija profesors Jānis Biķis. 

1957. gadā

Hidromeliorācijas un Zemes ierīcības fakultātes pārcēlās uz Jelgavu, Svētes ielu 18. Šajā mācību korpusā fakultāte darbojās 26 gadus - līdz 1983. gadam.

1968. gadā

Toreizējā Latvijas PSR Meliorācijas un ūdenssaimniecības ministrijā, kā arī Ministru Padomē tika ierosināts jautājums par jauna Hidromeliorācijas fakultātes mācību un laboratoriju korpusa celtniecību.

1970. gadā

Maskavas Valsts augstskolu projektēšanas institūta arhitekti un speciālisti uzsāka projektēšanu.

1970. gada 25. februārī

Jelgavas pilsētas izpildkomiteja piešķir Hidromeliorācijas fakultātes celtniecībai būvlaukumu Jelgavā Puškina prospektā 19.

1975. gadā

Hidromeliorācijas fakultātē izveidoja lauksaimniecības celtniecības specialitāti. Hidromeliorācijas fakultātes pasniedzēji kopā ar LLU vadību izstrādāja darba projekta uzdevumu jauna mācību un laboratoriju korpusa projektēšanai.

1975. gadā

Celtniecības darbus uzsāka Jelgavas vispārējās celtniecības trests.

No 2022. gada 1. septembrī

LLU piedzīvo zīmola maiņu un tiek pārdēvēta par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU).  

1976. gada 9. jūnijā

Tiek iemūrēts pamatakmens.

1984. gadā

Tika izveidota Lauksaimniecības celtniecības fakultāte.

1991. gadā

Celtniecības fakultāte tika pārdēvēta par Lauku būvniecības fakultāti.

1993. gadā

Tika nolemts visas fakultātes apvienot vienā – Lauku inženieru fakultātē.

Vides un būvzinātņu fakultāte (kādreizējā Lauku inženieru fakultāte) staltā deviņstāvu ēka Latvijas studentu galvaspilsētas Jelgavas centrā turpina tai pirms vairāk kā divdesmit gadiem uzticēto misiju – pulcēt sevī izglītoties alkstošos no Latvijas laukiem un pilsētām, sniedzot viņiem tik ļoti nepieciešamās zināšanas četrās specialitātēs.

Fakultātes dekāna amatu ir pildījuši:

Jānis Biķis 1948 - 1954 (ZIF; HMF/ZIF)
Bernhards Sarma 1954 - 1958 (HMF/ZIF)
Alberts Krastiņš 1958 - 1961 (HMF/ZIF)
Olafs Sauka 1961 - 1962 (HMF/ZIF)
Viktors Timofejevs 1962 - 1963 (HMF/ZIF)
Kārlis Kalniņš 1963 - 1964 (HMF/ZIF)
Meikuls Locmers 1964 - 1971 (HMF/ZIF)
Jānis Barbars 1971 - 1984 (HMF/ZIF)
Pēteris Bušmanis 1984 - 1990 (HMF/ZIF)
Guntis Andersons 1984 - 1987 (LCF)
Uldis Kļaviņš 1990 - 1993 (UZF/ZIF)
Juris Skujāns 1987 - 2002 (LCF/LBF/LIF)
Ritvars Sudārs 2002 - 2013 (LIF)
Daiga Skujāne 2013 - 2020 (LIF/VBF)
Armands Celms 2020 - 2023 (VBF)

1919. gada 8. augustā

Rīgas politehniskā institūta Reorganizēšanas komisijas pirmajā sēdē bija nolemts Agronomijas fakultāti papildināt ar meža zinību nozari.

Otrā Latvijas augstskolas studiju gadā pie Lauksaimniecības (tā pārdēvēja Agronomijas fakultāti) fakultātes atvēra mežkopības nodaļu, kura tad arī kļuva par tagadējās Meža fakultātes priekšteci.

1920. gada novembrī

Docenti A. Kalniņš un E. Ostvalds, lektori F. Kīglers un B. Jurevics nolasīja pirmās lekcijas meža zinībās.

Jau 1925. gadā bija izstrādāts projekts par patstāvīgas Mežsaimniecības fakultātes organizēšanu, taču to realizēja tikai 1939. gadā, kad fakultāti izveidoja jaundibinātās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas sastāvā uz LU mežkopības nodaļas bāzes.

Pirmajā, t.i., 1939./40. studiju gadā Jelgavā Mežsaimniecības fakultātē strādāja 20 mācību spēki un to palīgi: profesori A. Kalniņš un R. Markus; vecākie docenti P. Galenieks, A. Teikmanis, N. Zemītis; docenti J. Biķis, V. Eihe, A. Tauriņš; ārštata docenti R. Siksna, N. Transehe; vecākie asistenti un privātdocenti A. Rozēns, V. Lange, E. Roze, R. Liepiņš, P. Šreinerts (Sarma); asistenti A. Bergmanis, R. Indāns, V. Lange; jaunākie asistenti P. Mūrnieks, F. Neilands un E. Pogainis.

1944. gada jūlijā, pilij nodegot, fakultāte Jelgavā beidza pastāvēt un to atjaunoja Rīgā tā paša gada rudenī jau kā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas fakultāti.

1949. gadā atvēra mežtehnikas fakultāti mežizstrādes inženieru un kokapstrādes inženieru tehnologu sagatavošanai.

1957. gadā Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāte pārcēlās uz Jelgavu un izvietojās tās līdzšinējās telpās - Akadēmijas ielā 11. Fakultātes mācību darbnīcas izvietojās Dobeles ielā 41.

No 1991. gada fakultātei dots jauns nosaukums un tagad tā ir Meža fakultāte. Fakultātes sastāvā bija 4 katedras: Mežkopības, Meža izmantošanas, Kokapstrādes un Darba vides, taču vēlāk tika apvienotas Meža izmantošanas un Darba vides katedras.

Fakultātes dekāni:

R. Markuss (1939-1944)
A. Rozēns (1944-1949)
J. Biķis (1949-1950)
P. Mūrnieks (1950-1964)
V. Banders (1964-1968)
A. Grīnfelds (1968-1991)
L. Līpiņš (1991-2003)
D. Dubrovskis (2003-2017)
L. Sisenis (2017- 2023.)

No 2022. gada 1. septembra universitāte piedzīvo zīmola maiņu un tiek pārdēvēta par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU).  

No 2023. gada 1. septembra Latvijas Biozinātņu tehnoloģiju universitātē (LBTU) ir strukturālās pārmaiņas fakultātēs. LBTU pāriet no astoņu fakultāšu dalījuma uz piecām - Meža fakultāte un Vides un būvzinātņu fakultāte veido vienotu Meža un vides zinātņu fakultāte (MVZF). Tajā darbību turpina piecas struktūrvienības: Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūts, Mežsaimniecības institūts, Modernās būvniecības un kokapstrādes institūts, Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūts un LBTU Starpnozaru laboratorija.

Meža un vides zinātņu fakultātes dekāna pienākumu izpildītāja no 2024. gada 1. septembra: Vivita Puķīte.